Ziņojums par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem.
termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma 38.panta otro daļu Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā jāizvērtē Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaita, rezultāti, to ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un jāiesniedz par to ziņojums Saeimai.
Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka ārzemnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2000 latu.
Pārskata periodā – no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam saskaņā ar iepriekš minēto regulējumu izsniegtas 77 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas. Personu pilsonības: Krievija – 42, Baltkrievija – 10, Ukraina – 8, Dienvidkoreja – 5, Izraēla, Turcija – 3, Kirgizstāna, Uzbekistāna – 2, ASV, Indija – 1.
Iepriekšējā pārskata periodā (01.07.2010.-30.06.2011.) pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas ir izsniegtas 106 komercreģistrā reģistrētām amatpersonām. Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu pilsonības valstis – Krievijas Federācija – 46, Ukraina – 12, Baltkrievija, ASV - 6, Izraēla, Turcija - 5, Gruzija - 4, Kazahstāna, Pakistāna, Uzbekistāna – 3, Dienvidkoreja, Kirgizstāna - 2, Indija, Azerbaidžāna, Brazīlija, Ēģipte, Koreja, Ķīna, Moldova, Meksika, Pakistāna, Singapūra – 1.
Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktā noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ieguldījums ir vismaz:
a) 25 000 latu, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu,
b) 100 000 latu;
a) 25 000 latu, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu,
b) 100 000 latu;
No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 83 (2010./2011.gadā attiecīgajā laika periodā – 32) uzturēšanās atļauju pieteikumus saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu. Pieteikumos iekļauto personu skaits (ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus) – 182 (2010./2011.gadā – 60). Kopējais investīciju apmērs – 4 987 082 lati (2010./2011.gadā - 933 520 lati).
Ja 2010./2011.gadā pārsvarā visi ieguldījumi tika veikti Imigrācijas likumā noteiktās minimālās summas apjomā, tad šajā pārskata periodā aptuveni puse ieguldījumu (44) ir 25 000 latu līdz 46 000 latu apjomā, 35 ieguldījumi ir aptuveni 100 000 latu apjomā un divi ieguldījumi – 200 000 latu apjomā. Ieguldījumi veikti aptuveni 70 dažādos Latvijas uzņēmumos.
Uzturēšanās atļauju pieprasītāju pilsonības valstis – Krievijas Federācija – 97 personas, Ukraina – 39 personas, Baltkrievija – 14 personas, Kirgizstāna – 9 personas, Turkmenistāna – 6 personas, Kazahstāna – 6 personas, Uzbekistāna – 5 personas, Irāna – 2 personas, Serbija – 1 persona, Dominikānas Republika – 1 persona, Azerbaidžāna – 1 persona, Amerikas Savienotās Valstis – 1 persona.
2011.gadā anulētas pieciem investoriem izsniegtās uzturēšanās atļaujas: 1 – saskaņā ar Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 21.punktu – jo persona triju mēnešu laikā no Imigrācijas likumā noteiktās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas nav iesniegusi dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, 4 – saskaņā ar Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 11.punktu – jo vairs nepastāv apstākļi, pamatojoties uz kuriem persona saņēmusi uzturēšanās atļauju (ieguldījums pamatkapitālā vairs nepastāv vai arī uzņēmuma nomaksāto nodokļu apjoms neatbilst Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta nosacījumiem). Viens no iepriekš minētajiem investoriem ir mainījis savas uzturēšanās pamatu, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijas Republikā.
Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktā noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
- viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi,
- kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
- nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju,
- iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 30 000 latu vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt mazāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību.
No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 870 uzturēšanās atļauju pieteikumus (2010./2011.gadā – 331) saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu. Pārskata periodā pieteikumos iekļauto personu skaits (ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus) – 2017 (2010./2011.gadā – 778). Kopējais investīciju apmērs – 125 996 768 latu (2010./2011.gadā - 45 268 281 lats). Lielākie darījumi – četri darījumi par 1 195 000 latu, viens darījums – 1 054 000 latu, 13 darījumi veikti par summu apjomā no 500 000 līdz 900 000 latu.
Pārskata periodā 449 īpašumi iegādāti no Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, savukārt 340 – no Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Pārējie īpašumi iegādāti no ārzemniekiem, kuri Latvijā uzturas ar uzturēšanās atļauju.
Iegādāto nekustamo īpašumu atrašanās vietas – Rīga – 429 īpašumi, Jūrmala – 276, Babītes novads – 35, Ozolnieku novads – 23, Amatas novads – 16, Saulkrastu novads – 10, Garkalnes novads, Ādažu novads – 9, Cēsis, Carnikavas novads, Mārupes novads - 8, Iecavas novads – 5, Jelgava, Ventspils, Inčukalna novads – 3, Liepāja, Bauska, Sigulda, Talsi, Stopiņu novads, Ķekavas novads, Vecumnieku novads, Rojas novads – 2, Aizkraukle, Daugavpils, Kuldīga, Limbaži, Salaspils, Grobiņas novads, Kokneses novads, Mērsraga novads, Nīcas novads - 1.
Uzturēšanās atļauju pieprasītāju pilsonības valstis – Krievijas Federācija – 1539 personas, Ukraina – 164 personas, Kazahstāna – 101 persona, Baltkrievija – 53 personas, Uzbekistāna – 42 personas, Ķīna – 41 persona, Azerbaidžāna – 12 personas, Izraēla – 11 personas, ASV – 8 personas, Afganistāna, Kirgizstāna – 6 personas, Gruzija – 5 personas, Armēnija, Šrilanka, Vjetnama – 4 personas, Ēģipte, Koreja, Sīrija, Turcija – 3 personas, Libāna – 2 personas, Tadžikistāna - 1 persona.
Pārskata periodā 15 nekustamā īpašuma pircējiem atteikts izsniegt uzturēšanās atļaujas. Atteikuma iemesli: nepietiekama īpašuma kadastrālā vērtība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, īpašums iegādāts no Latvijas Republikā nereģistrētas juridiskās personas.
Pārskata periodā anulētas atļaujas 10 investoriem, tajā skaitā, septiņos gadījumos, jo nekustamais īpašums ir pārdots, 1 – nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, reģistrējot uzturēšanās atļauju, 1 – īpašuma kadastrālā vērtība neatbilst Imigrācijas likumā noteiktajai, 1 – saskaņā ar pašas personas iesniegumu.
Turpmāk tabulā sniegts no 2010.gada 1.jūlija iegādāto nekustamo īpašumu atrašanās vietas sadalījums un informācija par īpašumu kopējo vērtību.
1.tabula
01.07.2010.-30.06.2012. ārzemnieku iegādāto nekustamo īpašumu atrašanās vieta un vērtība
Iegādāto īpašumu skaits
|
Īpašumu kopējā vērtība
|
Viena īpašuma vidējā vērtība
| |
| Republikas pilsētas |
999
|
149 332 479
|
149 482
|
| Rīga |
597
|
79 137 629
|
132 559
|
| Jūrmala |
398
|
69 392 597
|
174 353
|
| Daugavpils |
1
|
100 500
|
100 500
|
| Liepāja |
3
|
325 661
|
108 554
|
| Rēzekne |
1
|
105 420
|
105 420
|
| Ventspils |
3
|
270 672
|
90 224
|
| Kurzemes plānošanas reģions |
10
|
579 121
|
57 912
|
| Grobiņas novads |
1
|
50 602
|
50 602
|
| Kuldīgas novads |
1
|
52 500
|
52 500
|
| Mērsraga novads |
2
|
131 423
|
65 712
|
| Nīcas novads |
1
|
55 000
|
55 000
|
| Rojas novads |
2
|
134 556
|
67 278
|
| Talsu novads |
3
|
155 040
|
51 680
|
| Latgales plānošanas reģions |
3
|
174 434
|
58 145
|
| Līvānu novads |
2
|
108 330
|
54 165
|
| Ludzas novads |
1
|
66 104
|
66 104
|
| Rīgas plānošanas reģions |
119
|
16 408 110
|
137 883
|
| Ādažu novads |
9
|
1 068 767
|
118 752
|
| Babītes novads |
48
|
7 118 326
|
148 298
|
| Carnikavas novads |
8
|
1 088 491
|
136 061
|
| Engures novads |
2
|
266 163
|
133 082
|
| Garkalnes novads |
13
|
2 076 800
|
159 754
|
| Inčukalna novads |
3
|
303 820
|
101 273
|
| Ķekavas novads |
2
|
204 440
|
102 220
|
| Limbažu novads |
1
|
50 100
|
50 100
|
| Mārupes novads |
15
|
2 066 836
|
137 789
|
| Salaspils novads |
1
|
115 000
|
115 000
|
| Saulkrastu novads |
12
|
1 421 766
|
118 481
|
| Siguldas novads |
2
|
311 341
|
155 671
|
| Stopiņu novads |
3
|
316 260
|
105 420
|
| Vidzemes plānošanas reģions |
28
|
2 152 272
|
76 867
|
| Amatas novads |
16
|
1 468 641
|
91 790
|
| Cēsu novads |
10
|
572 561
|
57 256
|
| Madonas novads |
2
|
111 070
|
55 535
|
| Zemgales plānošanas reģions |
41
|
2 618 633
|
63 869
|
| Aizkraukles novads |
2
|
141 364
|
70 682
|
| Bauskas novads |
2
|
115 147
|
57 574
|
| Iecavas novads |
5
|
285 516
|
57 103
|
| Jelgavas novads |
3
|
165 368
|
55 123
|
| Kokneses novads |
2
|
437 844
|
218 922
|
| Ozolnieku novads |
25
|
1 370 387
|
54 815
|
| Vecumnieku novads |
2
|
103 007
|
51 504
|
| PAVISAM KOPĀ |
1 201
|
171 265 049
|
142 602
|
Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktā noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 101 (2010./2011.gadā attiecīgajā laika periodā – 95) uzturēšanās atļaujas pieteikumu saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu. Pieteikumos iekļauto personu skaits (ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus) – 260 (2010./2011.gadā – 241). Kopējais investīciju apmērs – 23 099 501 lats (2010./2011.gadā - 20 206 992 lati). Lielākie darījumi – trīs – par 703 000 latu, divi – par 246 000 latu. Pārējie darījumi veikti par summu apjomā no 200 000 – 220 000 latu.
Investīcijas ieguldītas: Rietumu bankā – 55 ieguldījumi, ABLV Bank – 10 ieguldījumi, Norvik Bankā – 8 ieguldījumi, PrivatBank un Baltic International Bank – 7 ieguldījumi, Trasta Komercbankā – 6 ieguldījumi, Baltikumā un Latvijas Krājbankā – 3 ieguldījumi, SMP Bank – 2 ieguldījumi.
Uzturēšanās atļauju pieprasītāju pilsonības – Krievijas Federācija – 133 personas, Ukraina – 55 personas, Kazahstāna – 33 personas, Uzbekistāna – 16 personas, Baltkrievija – 14 personas, Azerbaidžāna – 5 personas, Moldova – 2 personas, Gruzija, Izraēla – 1 persona.
Pārskata periodā lēmumi par uzturēšanās atļauju atteikumiem nav pieņemti. Anulētas uzturēšanās atļauja vienam investoram – sakarā ar viņa personīgu lūgumu. Divi investori mainījuši uzturēšanās iemeslu – viens iegādājies nekustamo īpašumu, otrs lūdzis izsniegt uzturēšanās atļauju saistībā ar nodarbinātību.
Kopējais personu skaits, kas iesniegušas uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 2010.gada 1.jūlija, ir 3869 personas, tajā skaitā – 1843 investori un 2026 investoru ģimenes locekļi. Kopējais visos Imigrācijas likumā paredzētajos gadījumos veikto investīciju apjoms - 220 492 144 lati. 2. tabulā parādīts investīciju apjoms pa investīciju veidiem abos pārskata periodos – 01.07.2010.-30.06.2011. un 01.07.2011.-30.06.2012. un kopā.
- tabula
Investīciju apjoms 01.07.2010.-30.06.2012.
| 01.07.2010-30.06.2011 | 01.07.2011-30.06.2012 | Kopā | |
| Kapitālsabiedrība |
933 520
|
4 987 082
|
5 920 602
|
| Nekustamais īpašums |
45 268 281
|
125 996 768
|
171 265 049
|
| Kredītiestāde |
20 206 992
|
23 099 501
|
43 306 493
|
| Kopā: |
66 408 793
|
154 083 351
|
220 492 144
|
1.attēlā norādīts ārvalstu investoru iesniegto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu. No attēla redzams, ka būtiskākais pieteikumu skaita pieaugums (162%) vērojams nekustamo īpašumu jomā. Līdzīgs pieaugums – 152% ir arī tiem pieteikumiem, kas iesniegti saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrībā, lai gan absolūtos skaitļos nekustamā īpašuma pircēju skaits ir daudz lielāks.
1. attēls
Ārvalstu investoru pieteikumu skaits
01.07.2010-30.06.2011 un 01.07.2011-30.06.2012
Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.
Investoru sniegtais ieguldījums valsts un pašvaldību budžetā nosakāms, pirmkārt, analizējot Valsts kasē atvērtajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atbilstoši ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodam 9.1.8.5. „Nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” iemaksātās valsts nodevas. Ievērojot to, ka valsts institūciju rīcībā nav informācijas par detalizētu ieņēmumu sadalījumu katram uzturēšanās atļaujas veidam, šobrīd ir iespējams tikai aptuveni noteikt pārskata periodā investoru iemaksāto nodevu apjomu, kas varētu sasniegt aptuveni 316 300 latu.
Iegādājoties nekustamo īpašumu no Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām, kas nodarbojas ar jaunu nekustamo īpašumu attīstīšanu, veicot pirkumu, tiek maksāts pievienotās vērtības nodoklis. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem valsts budžetā iemaksātā summa pārskata periodā varētu būt 4 078 000 latu (iepriekšējā pārskata periodā – aptuveni 1 371 500 latu).
Iegādājoties nekustamo īpašumu, personas veic arī maksājumus, kas saistīti ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Nodeva par šo procedūru saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.1.apakšpunktu ir noteikta 2% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības, līdz ar to tā varētu sasniegt aptuveni 2 519 935 latus (tajā skaitā, iepriekšējā pārskata periodā - 905365 latus).
Ietekme uz tautsaimniecības attīstību.
Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punkta normas ir aktivizējušas ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās ir saistītas ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, nekustamā īpašuma iegādes darījumu summas īpatsvars ir pieaudzis no 68,2% uz 81,5% no kopējās Imigrācijas likumā noteikto attiecināmo gadījumu investīciju summas. Vienlaikus jāatzīmē, ja nekustamais īpašums tiek nopirkts no tā attīstītājiem, tad pamatā tiek segts jau iepriekšējos gados attīstītāju ņemtais kredīts, tādējādi nonākot banku sistēmā un uzlabojot to bilances.
Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā – 14,9%, kuru īpatsvars samazinājies, ja salīdzina ar iepriekšējo pārskata periodu (30,4%), bet to apjoms latos – pieaudzis par aptuveni 2,9 miljoniem latu. Šie darījumi veicina Latvijas banku bilanču sakārtošanu, bet ne vienmēr tieši kalpo kā resursi investīcijām pamatlīdzekļos, kā tautsaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas procesa pamatam.
No kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 3,6%, kas monetārā izteiksmē sasniedz 5,6 miljonus latus, tas ir, sešas reizes vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Analizējot pieejamo Lursoft informāciju par konkrētajām kapitālsabiedrībām, var secināt, ka ir visai liels to kapitālsabiedrību īpatsvars, kuros ir veiktas ārvalstu investīcijas, kas nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, izīrēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar preču ražošanu vai produktu izstrādi.
22 kapitālsabiedrības no 41, kurās veiktas investīcijas, ir dibinātas 2010.-2011.gadā un var pieņemt, ka viens no to dibināšanas galvenajiem mērķiem ir bijusi uzturēšanās atļaujas saņemšana ieguldītājiem. Atsevišķas no šīm kapitālsabiedrībām ir veikušas pietiekami aktīvu darbību, tomēr jāsecina, ka aptuveni puse šo uzņēmumu strādājuši ar zaudējumiem, kā arī nenodarbina vairāk par trijiem darbiniekiem.
No 2011.gada 1.jūlija Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkts tika precizēts, nosakot, ka ieguldījumu 25 000 latu apjomā var veikt tikai mazā vai vidējā uzņēmumā, savukārt pārējos uzņēmumos ieguldītajai summai jābūt vismaz 100 000 latu apmērā. Iepriekš minētā Imigrācijas likuma norma nenosaka minimālo nodokļu apjomu, kas jānomaksā ārzemniekiem, kuri veikuši 100 000 latu ieguldījumu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņem daudz jautājumu no investoriem par to, vai ieguldot 100 000 latu, tiks veikta nodokļu pārbaude. Atsevišķi investori savu 25 000 latu ieguldījumu ir palielinājuši līdz 100 000 latu. Ņemot vērā to, ka ir novērojama aktivitāte no iesniegumu sniedzēju puses ieguldīt kapitālsabiedrību pamatkapitālā summas virs 100 000 latiem, kas saskaņā ar Imigrācijas likuma nosacījumiem, paredz nepieprasīt konkrētas summas nomaksu nodokļu veidā vai uzrādīt kādus citus ekonomiskos labumus Latvijas tautsaimniecībai, nepieciešams nākamajā pārskata periodā veikt padziļinātu analīzi par kapitālsabiedrību darbību. Ja, veicot kapitālsabiedrību darbības rādītāju analīzi, tiek secināts, ka šīs kapitālsabiedrības neveic saimniecisko darbību vai nerada citus ekonomiskos labumus, nepieciešams veikt grozījumus Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta nosacījumos, mazinot iespēju šādu kapitālsabiedrību attiecināšanai uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Pārskata periodā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kuras pamatfunkcija ir Latvijas ārvalstu tiešo investīciju piesaiste, ir saņēmusi atsevišķus informācijas pieprasījumus par uzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, taču šie informācijas pieprasījumi ir bijuši tikai viens no papildus jautājumiem, kas tiek uzdoti, vērtējot Latviju kā potenciālo vietu investīciju veikšanai ražošanas/pakalpojumu sektoros. Līdz šim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra savu klientu lokā nav novērojusi lielu interesi par konkrētajām Imigrācijas likuma normām, lai gan dažādās investīciju piesaistes aktivitātēs, kas vērstas uz trešo valstu investoru uzrunāšanu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra regulāri informē potenciālos investorus par šādu iespēju.
Kā pozitīvs piemērs jāmin, ka viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras klientiem – Krievijas zinātnieks Anatolijs Kravcovs (SIA „Sitdela”), kurš sācis īstenot Latvijā augstas pievienotās vērtības inovatīvu investīciju projektu par kristālisko silīciju izmantošanu saules paneļu izgatavošanā, ir pieteicies un ieguvis termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, pamatojoties uz nopirktu nekustamo īpašumu. Viņš šo apstākli ir uzsvēris kā imigrācijas politikas priekšrocību, pateicoties kurai investīciju projekts tiek īstenots Latvijā.
Ietekme uz sabiedrības attīstību.
Trešo valstu pilsoņu integrācijas politika noteikta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), kas tika apstiprinātas Ministru kabinetā 2011.gada 20.oktobrī. Pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punkta kārtībā ieceļojušie trešo valstu pilsoņi Pamatnostādnēs definēti kā „jaunie imigranti”. Atšķirībā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur pastāv prakse integrācijas pienākumu noteikt likumu ietvaros, Latvijā dalība integrācijas pasākumos ir brīvprātīga.
Apstiprinot sākotnējo termiņuzturēšanās atļauju, noteikts valsts valodas zināšanu apjoms tiek prasīts vienīgi saistībā ar nodarbinātību. Pamatzināšanas par valsti tiek prasītas vienīgi tad, ja imigrants vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā un tas ir iespējams vismaz pēc 10 Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem.
Palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām Padomju Savienības teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas, kā krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās.
Minētās mērķa grupas integrācijai Pamatnostādnēs paredzēti pasākumi, kas tieši attiecas uz šo mērķa grupu, piemēram, latviešu valodas apguves sistēmas izveide tām personām, kuras vēlas ieceļot Latvijā (pirms un pēc ieceļošanas), nosakot imigranta līdzatbildību, nacionāla līmeņa konsultatīvās padomes ar imigrantu un viņu organizāciju pārstāvju līdzdalību izveide, regulāri izglītojoši un informatīvi pasākumi par imigrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju dažādām sabiedrības mērķa grupām, t.sk. informatīvi pasākumi ar imigrantu līdzdalību un pasākumi plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Finansējums trešo valstu pilsoņu integrācijai ir pieejams Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – Fonds) ietvaros. Laika periodā no 2009.gada -2012.gada 30.jūnijam ir īstenots 71 Fonda projekts. Lielāko daļu – 60 projektus īstenojušas nevalstiskās organizācijas un finansējums piešķirts atklātu projektu konkursu kārtībā.
Šobrīd Fonda ietvaros ir uzsākta Nacionālā integrācijas centra izveide. Nacionālais integrācijas centrs ir Fonda daudzgadu aktivitāte, kuras īstenošanai finansējums paredzēts līdz 2015.gada 30.jūnijam Fonda 2007.-2013.gadam perioda ietvaros. Nacionālais integrācijas centrs paredzēts kā galvenā organizatoriskā un koordinējošā struktūra trešo valstu pilsoņu integrācijai Latvijā. Tā uzdevums būs nodrošināt koordinētu publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību imigrantu integrācijas jomā, sniegt atbalstu imigrantiem izglītības, veselības aprūpes, nodarbinātības un citās jomās, kā arī veicināt izpratni par imigrāciju Latvijas sabiedrībā.
Ziņojuma mērķa grupa nav atsevišķi pētīta, lai varētu analizēt tās motivāciju piedalīties integrācijas pasākumos vai veidot piederību Latvijas valstij.
Secinājumi
- Kopējais personu skaits, kas iesniegušas uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 2010.gada 1.jūlija, ir 3869 personas, tajā skaitā – 1843 investori un 2026 investoru ģimenes locekļi. Kopējais visos Imigrācijas likumā paredzētajos gadījumos veikto investīciju apjoms - 220 492 144 lati.
- Periodā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam veiktās investīcijas, kas ir uzrādītas uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir palielinājušās par 87,8 miljoniem latu jeb 2,3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu.
- Tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā, ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, kas attiecināmas uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir niecīgi, salīdzinot ar pārējām Imigrācijas likumā noteiktajām attiecināmajām investīcijām. Turklāt, no tām ir visai liels to kapitālsabiedrību īpatsvars, kuros ir veiktas ārvalstu investīcijas, kas nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, izīrēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar preču ražošanu vai produktu izstrādi.
- Pamatā Imigrācijas likumā noteiktās attiecināmās investīcijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai veicina nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanos Rīgā un Jūrmalā.
Ministru prezidents V. Dombrovskis
Iesniedzējs:
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
Vīza:
Valsts sekretāres pienākumu izpildītāja I.Aire
04.09.2012. 8:22
3860
I. Briede, 67219546
